Neste Latvija attīrīs Baltijas jūru no “spoku tīkliem”

Neste Latvija ilgtspējas stratēģijas ietvaros vērsīs uzmanību uz Baltijas jūras veselības stāvokli un praktiski mazinās nozaudēto zvejas tīklu radītās sekas. Jau tuvākajā laikā Neste Latvija kopā ar sadarbības partneriem un ar nirēju palīdzību no jūras izcels pirmos “spoku tīklus”, kas atrodas netālu no Engures ostas. Lai vērstu uzmanību uz Baltijas jūras piesārņotības līmeni un biodaudzveidības apdraudējumu, festivālā “Lampa” nozares eksperti diskutēja par “spoku tīklu” problemātiku, kā arī skaidroja, kādēļ tai jāpievērš uzmanība tieši šobrīd.
 
““Spoku tīkli” ir jebkurš pamests vai nozaudēts zvejas rīks, kas turpina nekontrolēti zvejot vēl daudzus gadus pēc tā izlikšanas jūrā. Ņemot vērā, ka mūsdienās tīklu izgatavošanā pārsvarā izmantota plastmasa, šie tīkli pēc to nozaudēšanas pamazām noārdās un tādējādi kļūst par ilggadēju piesārņotāju mikroplastmasas dēļ. Tāpat arī nekontrolēti klejojošie tīkli ir ne vien bīstami kuģiem, jo var radīt būtisku kaitējumu, aptinoties ap kuģa dzenskrūvi, bet arī liels drauds Baltijas jūras biodaudzveidībai – ik gadu tīklos sapinas un mirst gan zivis, gan citas jūras radības, tostarp arī roņi. Ir aplēsts, ka katru gadu Baltijas jūrā tiek pazaudēti aptuveni 10 000 “spoku tīklu”[1], tāpēc ikkatrs izvilktais “spoku tīkls” ir no svara,” skaidro Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
 
Baltijas jūra un tās biodaudzveidība ir būtiska daļa no Neste Latvija ilgtspējas stratēģijas fokusiem. “Neste kā vienam no ilgtspējīgākajiem uzņēmumiem pasaulē rūp, kāda planēta tiks atstāta mūsu bērniem. Baltijas jūra, kuras krastos dzīvojam, ir tuvākais, par ko varam rūpēties, tādēļ, apzinoties Baltijas jūras piesārņotības un biodaudzveidības apdraudējuma rādītājus, saprotam, ka Baltijas jūrai nepieciešams tūlītējs atbalsts atveseļošanās procesā. Jau drīzumā mēs veiksim pirmo Baltijas jūras attīrīšanas etapu – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmiju un Zinātnes un inovāciju centru netālu no Engures ostas esam identificējuši kuģa vraku, ko ar nirēju palīdzību jau drīzumā attīrīsim no “spoku tīkliem”, savukārt par tālākajiem plāniem zināsim, tiklīdz būs pieejami pirmie rezultāti pēc projekta uzsākšanas,” par plāniem stāsta “SIA Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.
 
Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore Dr.oec. Astrīda Rijkure diskusijā skaidroja, ka “spoku tīklu” identificēšana un arī niršana Baltijas jūrā ir sarežģīts process vairāku iemeslu dēļ. “Baltijas jūra jau 10m dziļumā ir nakts melna, tāpat arī laikapstākļi būtiski ierobežo cilvēka spēju izpētīt jūras dzelmi. Tieši šī iemesla dēļ ir tik svarīgi, ka šobrīd esam sagatavojuši zemūdens drona papildaprīkojuma skices, ko drīzumā plānojam arī prototipēt. Šis papildaprīkojums jau pavisam tuvā un pārskatāmā nākotnē ļaus zem ūdens neierobežoti apsekot kuģu vrakus, kā arī ar tā palīdzību varēsim vieglāk attīrīt vrakus no “spoku tīkliem” un izcelt tos no jūras dzelmes. Tāpat arī priecājamies, ka jau šoruden izaicināsim mūsu studentus rast pielietojumu izzvejotajiem “spoku tīkliem”, tādējādi veicinot veiksmīgu aprites ekonomiku.”
 
Skaidrojot par līdzšinējo darbu cīņā ar “spoku tīkliem”, Valsts vides dienesta Ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite stāsta: “Valsts vides dienests ik gadu no iekšējiem ūdeņiem izņem ārā aptuveni 2000 tīklu – gan likumīgos, gan nelikumīgos, taču Baltijas jūra līdz šim nav attīrīta, jo procesu sarežģī fakts, ka Baltijas jūra ir krietni dziļāka, aukstāka un plašāka par upēm un ezeriem, līdz ar to arī nepieciešamie resursi ir krietni apjomīgāki. Šobrīd, kad Latvija ir prezidējošā valsts Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā (HELCOM), mūsu primārais uzdevums ir nodrošināt Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu, kā arī līdz 2024. gada beigām izstrādāt vienotu sistēmu, kas paredz visu zvejas tīklu izsekojamību un uzskaiti sistēmā, lai ikkatrs zvejas tīkls būtu izsekojams un nekļūtu par kārtējo “spoku tīklu” Baltijas jūrā.”
 
Runājot par iespējām, kā ikviens var palīdzēt risināt “spoku tīklu” problemātiku, eksperti skaidroja, ka par atrastu tīklu ir jāziņo Valsts vides dienesta lietotnē “Vides SOS”. Patvaļīga tīklu izvilkšana var būt bīstama, tāpēc pašam to darīt noteikti nevajadzētu. Tāpat arī iespējams palīdzēt, izvēloties tikai sertificētus jūras produktus, tādējādi atbalstot zvejniecību, kas neattīsta “spoku tīklu” darbību.

 
Par Neste
Neste (NESTE, Nasdaq Helsinki) rada risinājumus cīņai ar klimata pārmaiņām un ātrākai pārejai uz aprites ekonomiku. Mēs pārstrādājam atkritumus, pārpalikumus un inovatīvas izejvielas atjaunojamās degvielās un ilgtspējīgās izejvielās plastmasai un citiem materiāliem. Mēs esam pasaules vadošais atjaunojamās dīzeļdegvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražotājs, kas attīsta ķīmisko vielu pārstrādi, lai cīnītos ar plastmasas atkritumu problēmu. Mūsu mērķis ir līdz 2030. gadam palīdzēt klientiem 

samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot mūsu atjaunojamos un aprites ekonomikas risinājumus vismaz par 20 miljoniem tonnu ik gadu. Mūsu mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt Porvo naftas pārstrādes rūpnīcu Somijā par ilgtspējīgāko šāda veida ražotni Eiropā. Mēs ieviešam atjaunojamas un pārstrādātas izejvielas, piemēram, sašķidrinātus plastmasas atkritumus, kā pārstrādes rūpnīcas izejmateriālus. Mēs esam apņēmušies līdz 2035. gadam sasniegt oglekļa izmešu ziņā neitrālu ražošanu, un līdz 2040. gadam mēs samazināsim pārdoto produktu oglekļa emisiju intensitāti par 50 %. Mēs arī esam noteikuši augstus standartus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, cilvēktiesībām un piegādes tīkliem. Mēs pastāvīgi esam iekļauti pasaules ilgtspējīgāko uzņēmumu sarakstā Dow Jones ilgtspējības indeksā un Global 100 sarakstā. 2022. gadā Neste ieņēmumi bija 25.7 miljards eiro. Lasīt vairāk: neste.com

Par SIA Neste Latvija
SIA Neste Latvija ir Neste korporācijas meitas uzņēmums, kas Latvijā strādā jau 32 gadus. SIA Neste Latvija ir viens no mūsdienīgu degvielas standartu aizsācējiem Latvijā. Uzņēmums nodarbojas ar Neste ražotās degvielas mazumtirdzniecību, degvielas un šķīdinātāju vairumtirdzniecību, kā arī naftas produktu uzglabāšanu un pārkraušanu Rīgas terminālī. Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums Latvijā ir investējis vairāk nekā 70 miljonus eiro. Neste DUS tīklu Latvijā veido 76 stacijas visā valstī. Vairāk: www.neste.lv